TEACHING LATVIAN AS A FOREIGN LANGUAGE IN THE MULTILINGUAL CLASSROOM: EXPERIENCE OF HUNGARY
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2018vol1.3226Keywords:
the Latvian language as a foreign language, Latvian language lecturers, popularisation of the Latvian language and cultureAbstract
Multilingualism has been highly valued in the society from ancient times. Nowadays, along with the increase of people mobility and technology development, foreign languages competence and its acquisition learning becomes increasingly important. At the same time, minority language studies, taking into account a relatively small number of their users, provide the necessary contribution to the preservation and further development of the cultural heritage of the world nations. For example, the goal of the Department for Uralic Studies, Savaria Campus of the University of West Hungary, was to create a special unit and invite specialists in order to study and promote the Central European region, its culture, as well as the ancient Amber Route that stretched from the East coast of the Baltic Sea to the Adriatic coast and the Apennine Peninsula. From 1992 to 2013, this unit offered students an opportunity to learn Latvian as a foreign language, as well as the history of Latvia and its culture, Latvian literature, folklore and ethnogenesis. This article, based on the author's personal experience, is devoted to the specifics of learning and teaching of the Latvian language to Hungarian students, as well as translating the works of the Latvian authors into Hungarian.Downloads
References
[bez aut.] A lett irodalom kistükre, (1977). Budapest: Európa Könyvkiadó, 473 lpp.
Ģibiete, L. (2014). Latviešu lektores piedzīvojumi Ungārijā. Izglītība un Kultūra. 06.02.2014, 22. lpp.
Ģibiete, L., Ģibiete, S. (2010). Az örökre elveszett hazáért. Az 1939-es év Lettországban és Liepājában. Szombathely: hEUréka.
Klēvere, I. (2002). Latviešu valoda Ungārijas augstākajās mācību iestādēs. Ungāru valsts tūkstošgade// A magyar államiság ezer éve. Szombathely: FOLIA BALTICA.
Klēvere, I. (2002). Latviešu valoda Ungārijas augstākajās mācību iestādēs. Ungāru valsts tūkstošgade// A magyar államiság ezer éve. Szombathely: FOLIA BALTICA.
Klēvere, I. (2000) Latviešu-ungāru sarunvārdnīca//Lett-magyar társalgás. Szombathely: Savaria University Press.
Kļava, G. (2009) Migrācija un integrācija. Migrācijas ietekme uz valodas vidi Latvijā. Rīga: Zinātne, Latviešu valodas aģentūra, 28-32.
Lagzdiņš, V. (1982). Hatál a Szarvas – tanyán. Budapest: Európa Könyvkiadó.
Lapinska, I. (2015). CLIL Latviešu valodas aģentūrasdarbības kontekstā. CLIL jeb mācību satura un valodas integrēta apguve: izglītības paradigmas maiņa. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 38-83.
Lapinska, I. (2016). Latviešu valodas apguve ārvalstu augstskolās. Valodas situācija Latvijā 2010-2015. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 157-171.
Lukšo, E. (2016). Valodas vienīgā nozīme nav rodama komunikācijā, valodas ir arī kultūras iemiesotājas un starpnieki [tiešsaiste]. Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Pieejams: http://www.valoda.lv/Aktualitates/Valodas_vieniga_nozime_nav_rodama_komunikacija_valodas_ir_ari_kulturas_iemiesotajas_un_starpnieki/1636/mid_522
Mauriņa, Z. (2009) Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas// Zenta Mauriņa – élete és esszéi. Szombathely: FOLIA BALTICA.
Mūžizglītības galvenās pamatprasmes (2007). Izglītības un kultūras ĢD, Programma mūžizglītības jomā.
Nītiņa, D. (1998). Könyv a lett nyelvről. Szombathely: FOLIA BALTICA.
Nītiņa, D. (2004). Ungāru-latviešu vārdnīca//Lett-magyar kisszótár. Szombathely: Savaria University Press.
Szaksze, A. (1950). Felfelé. Budapest: Új Magyar Könyvkiadó.
Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020. gadam (2014). [tiešsaiste]. [skatīts 2018. g. 17. janv.] Pieejams: http://www.valoda.lv/downloadDoc_1512/mid_504
Zihmanis, M. (2008). Vēstules Margrietiņai// Levelek Margarétához. Szombathely: Minoritates Mundi.
