THE REFLECTION OF PEDAGOGUE’S IDENTITY IN THE LIFE ACTIVITIES: THEORETICAL RESEARCH MODEL
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2016vol4.1552Keywords:
biographical approach, personality, the structure of the personality, identity of the personality, identity research modelAbstract
The innovative research model presented in this article includes the micro, mezzo, and macro context of the identity by expressing its multiple dimensions of the pedagogue’s personality in personal, cultural and historical and social aspect. The dispositional traits of personality i.e. emotions, talent, behaviour and opinion, along with the adaptation characteristics i.e. interests, motivation, values, attitudes and character are analysed in the micro context. The meaning of the respective social environment is drawn in the mezzo context where the pedagogue’s, family, student’s and religious identity develop. The further crystallisation of the identity happens in the macro context that influences the development of professional, national, local, political and cultural identity.Downloads
References
Abrams, L. (2010). Oral History Theory. London & New Yourk: Routledge.
Akadēmiskā personāla biogrāfiskais rādītājs. (2007). Ed. Arturs Medveckis. Liepāja: LiePA.
Alheit, P. (1992). The Biographical Approach to Adult Education. In Wilhelm Mader (sd.): Adult Education in the Federal Republic of Germany: scholarly approaches and professional practice. Vancouver: University of British Columbia.
Alheit, P. (1999). Biographical Learning: within the new lifelong learning discourse. In Knud Illeris (ed.): Contemporary Theories of Learning. London: Routledge.
Balantine, H. J. Roberts, A. K., (2009.) Our Social World: Introduction to Sociology. 2nd edition, Los Angeles, London, New Delhi, Singapore, Washington DC: SAGE.
Baldvin, J. (2009). George Herbert Mead. Sage.
Bela-Krūmiņa, B., Krūmiņš, J., Kursīte-Pakule, J., Priedīte-Kleinhofa, A., Putniņa, A., Šķiņķis, P. (2005). Cilvēki un vietas. In: Zobena, A. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005: Rīcībspēja reģionos. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 21.–45. lpp.
Berger, P. L., Luckmann, T. (1966). The Social Construction of Reality. A Treatise on sociology of Knowledge. Garden City, NY: Anchor Books.
Bhattacharya, R., Devinney, T. M., Pillutla. M. M. (1998). A formal model of trust based on outcomes. Academy of Management Review 23(3), pp. 459–472.
Bisley, N. (2007). Rethinking globalization. Basingstoke: Palgrave Macmillan.
Bruning, S. (2002). Relationship building as a retention strategy: Linking relationship attitudes and satisfaction evaluation to behavioural outcomes. Public Relations Review, 28(1), pp. 39–48.
Burdjē, P. (2004). Praktiskā jēga. Rīga: Omnia mea.
Callanan, G. A. (2003). What price career success? Career Development International, Vol. 8, No. 3, pp. 126–133.
Celms, T. (1933). Tagadnes problēmas. Rīga: Valters un Rapa.
Charon, J. M. (2004). Symbolic Interactionism: An Introduction, and Interpretation, an Integration. Upper Saddle River, New Jersey: Pearson Prentice Hall.
Coldron, J. & Smith, R. (1999). Active location in teachers’ construction of their professional identities. Journal of Curriculum Studies, 31(6), pp. 711–726.
Coleman, J. (1990). Foundations of Social Theory. Harvard University Press: Cambridge, MA.
Cross, P. K. (1981). Adults as Learners: Increasing participation and facilitating learning. San Francisco: Jossey-Bass.
Day, C., Stobart, G., Sammons, P., Kington, A. & Gu, Q. (2007). Teachers matter: Connecting work, lives and effectiveness. New York: Open University Press.
Dāle, P. (1962). Gara problēmas. Čikāga.
Definitions of Values. Ethics Compliance Initiative. (http://www.ethics.org/resource/definitions-values)
Deming, E. (1951). Elementary Principles of the Statistical Control of Quality. Tokyo: Nippon Kagaku Gijutsu Renmei.
Beijaard, D., Meijer, P. C., Verloop, N. (2004). Reconsidering research on teachers’ professional identity. Teaching and Teacher Education, 20, pp. 107–128.
Druviete, I. (2010). Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats? Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Ed. Ausma Cimdiņa, Deniss Hanovs. Rīga: Zinātne.
Ekman, P. (1992). An argument for basic emotions. Cognition &Emotion, 6, pp. 169–200.
Eriksen , T. H. (2010). Saknes un pēdas. Identitāte mainīgā laikā. Rīga: Zvaigzne ABC.
Ēriksens, T. H. (2010). Mazas vietas – lieli jautājumi. Ievads sociālantropoloģijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Fox, E. (2008). Emotion Science: An Integration of Cognitivand Neuroscientific Approaches. Palgrave MacMillan.
Gidenss, E. (1999). Sabiedrības veidošanās. Rīga: Izdevniecība “AGB”.
Gīrcs, K. (1998). Kultūru interpretācija. Rīga: Izdevniecība “AGB”.
Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC.
Hasbrauer, P. (2001). Partizipative Strukturen und eine Kultur der partizipation in der Heimerzienbung. Forum Erziehungshilfen, Jg 7, S. 9–14.
Hoks, D. (2007). Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā. Cēsis: Culturelab.
Ideju vārdnīca (1999). No angļu valodas tulkojuši Z. Ikere, J. Markots, N. Pukjans, M. Treilona. Rīga: Zvaigzne ABC.
Ījabs, I. Risks un drošumspēja: sociālā teorija un Latvijas perspektīva. Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei. Apgāds “Zinātne”. (http://www.gabrielekoehler.net/Data/Sites/1/userfiles/cilvekdrosiba_labots-2.pdf.)
Illeris, K. (2014). Transformative Learning and Identity. First published 2014 by Routledge 2 Park Square, Milton Park, Abington, Oxon OX14 4RN.
Izard, C. (2009). Emotion Theory and Research: Highlights, Unanswered Questions, and Emerging Issues. Annu. Rev. Psichol., 2009, 60, pp. 1–25.
Jenkins, R. (2008). Social Identity. 3rd edition. London, New York: Routledge.
Karpova, Ā. (2005). Personības psiholoģiskie modeļi izcilo pedagoģiskās domas kopēju dzīvesdarbības atspoguļojumos. Laikmets un personība. Sastādītāja un zinātniskā redaktore Aīda Krūze. Rīga: RaKa, 2005, 9.–40. lpp.
Koroļeva, I., Rungule, R., Sniķere, S., Aleksandrovs, A. (2009). Jauniešu identitāte un līdzdalība. Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 145.–189. lpp.
Lasmane, S. (2011). Nacionālās saesības apzināšanās un vēlmes. In: Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā. E-grāmata. Ed.: Jurģis Šķilters un Skaidrite Lasmane. Rīga: LU SPPI (http://academia/lnb.lb/xmlui/handle/123456789/4).
Lasmane, S. (2011). Cita triāde: intelekts, ētika, patība. (2011) In: Laika atšalkas: žurnālistika, kino, politika. E-grāmata. Ed. Olga Proskurova. Rīga: LU SPPI, (http://academia/lnb.lb/xmlui/handle/123456789/6).
Lasmane, S. (2007). Morālās uzraudzības un vērtējuma ne/efektivitāte. In: Lasmane, S. (red.). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 280.–295. lpp.
Lāce, I. (2011). Latvijas pedagogu karjeru ietekmējošie faktori. Sabiedriba, integrācija, izglītība. I daļa. Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 139.–148. lpp.
Lieģeniece, D. (1992). Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. Rīga: Zvaigzne.
Lieģeniece, D. (2002). Ievads andragoģijā jeb Mācīšanās “būt” pieaugušo vecumā. Rīga: RaKa.
Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. Rīga: RaKa.
Lieģeniece, D. (1996). Kopveseluma pieeja 5–7 gadus veca bērna audzināšanā. Liepāja: LPA.
Lieģeniece, D. (2013). Kopveseluma pieeja 5–12 gadu vecu bērnu uzvedības izpratnei sociālajā vidē. Holistic Approach to Understanding Behaviour of 5–12 Year Olds in a Social Environment. Society, integration, edukation. Proceedings of the International Scientifical Conference. Rēzekne: Rezekne Higher Education Institution Faculty of Education and Design PersonalY Socialization Reserch Institute in Collaboration With University of Udine, Italy, 37.–47. lpp.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. 1. edition. (2004). Ed. A. Medveckis. Liepāja: LiePA.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. 2. edition. (2006). Ed. A. Medveckis. Liepāja: LiePA.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas darbinieku dzīvesstāsti. 3. edition. (2009). Ed. A. Medveckis. Liepāja: LiePA.
Macionis, J. J., Plummer, K. (1998). Sociology:a Global Introduction. Harlow: Prentice Hall.
MacKeracher, D. et al. (2004). Making sense of adult learning (2nd ed.). Toronto, ON: University of Toronto.
Maddi, S. R. (1996). Personality theories: A comparative analysis (6th ed.). Pacific Grove, CA: Brooks/Cole.
Maslo, I., Fernández González, M. (2015). Supporting the engagement and reintegration of 18-24 year old early school-leavers in lifelong learning: evidences for targeted compensatory and preventive strategy in education. Report. University of Latvia, Faculty of Education, Psychology and Art, Scientific Institute of Pedagogy.
Maslow, A. (1954). Motivation and personality. New York: Free Press.
Mayer, R. C., Davis, J. H., Schoorman, F. D. (1995). An integrative model of organizational trust. The Academy of Management Review 20(3), pp. 709–734.
McAdams, D. P. & Pals, J. L. (2007). The role of theory in personality research. In: Robins Richard (Ed.). Handbook of research methods in personality psychology New York: Guilford Publication, Inc, pp. 3–25.
Medveckis, A. (2013). Biographical Approash in Pedagogical Research: from Life Story to Monograph. Society, integration, education. Proceedings of the International Scientifical Conference. Rēzekne: Rezekne Higher Education Institution Faculty of Education and Design PersonalY Socialization Research Institute in Collaboration With University of Udine, Italy, pp. 423–438.
Medveckis, A. (2014). Biogrāfiskās izpētes avoti un literatūra. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: 19. Zin. red. Edgars Lāms. Liepāja: LiePA. 2014.
Medveckis, A. (2015). Model of teachers identity factors in the biographical research. Internacional Journal of Multidisciplinary Thought. CD-ROM. ISSN:2156-6992:: 08(01):85-98.
Medveckis, A. (2012). Kārlis Rūdolfs Kreicbergs un viņa laiks. Liepāja: Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centrs.
Medveckis, A. (2012). Kultūrvides pārvērtību liecības biogrāfiskās izpētes avotos (Latvian cultural environment transformation testmonies in biographical reserch sources) Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē. Liepāja: Liepājas Universitāte, 53.–69. lpp.
Medveckis, A. (2013). Biogrāfiskā pieeja pedagoģiskos pētījumos: no dzīvesstāsta līdz monogrāfijai. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Rēzeknes Augstskola. Izglītības un dizaina fakultāte, Personības socializācijas pētījumu institūts sadarbībā ar Udines universitāti, Itālija, 423.–437. lpp.
Medveckis, A. (2013). Latvian cultural environment transformation testimonies in Liepaja University seniors’ biographical research sources. Humanities and Social Sciences Review. CD-ROM. ISSN:2165-6258:: 2(4):117-129.
Medveckis, A. (2013). Lūcija Prindule dzīvē un zinātnē. (Biogrāfiska apcere iesniegta publicēšanai Latvijas Universitātes sērijveida izdevumam Laikmets un personība.)
Meņšikovs, V. (2006). Dzīves kvalitāte Daugavpilī. Rīga: Zinātne, 153.–178. lpp.
Mihailova, S. (2015). Emocijas. Psiholoģija 1. pamatjautājumi – teorijas un pētījumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 171.–216. lpp.
Mikelsone, I., Odina, I., Grigule. L (2014). Conceptualizing the understanding of professional identity in teacher’s career. European Scientific Journal November 2014 /SPECIAL/ edition vol.1, pp. 238–249.
Milts, A. (2005). Atmiņa un sirdsapziņa. Kentaurs XXI. Nr. 38, 126.–133. lpp.
Moore, M., & Hofman, J. E. (1988). Professional identity in institutions of higher learning in Israel. Higher Education, 17(1), 69.–79. lpp.
Nixon, J. (1996). Professional identity and the restructuring of higher education. Studies in Higher Education, 21(1), pp. 5–16.
Ozoliņa, Ž. (2012). Cilvēkdrošība vai iespējams visaptverošs definējums? Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei. Rīga: Zinātne. (http://www.gabrielekoehler.net/Data/Sites/1/userfiles/cilvekdrosiba_labots-2.pdf.)
Paechter, C., & Head, J. (1996). Gender, identity, status and the body: Life in a marginal subject. Gender and Education, 8(1), pp. 21–29.
Parsons, R. M. (2011). Fundamentals of the Helping Process. 2nd Edition. Waveland Press, Inc. (https://books.google.lv/books?id=kYsbAAAAQBAJ&pg=PA7&dq=helping+process+values&hl=lv&sa=X&ei=LJ2bVZqiD4WssAHGk4_IBQ&ved=0CB4Q6AEwAA#v=onepage&q=helping%20process%20values&f=false)
Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. (2000). Sast. autoru kolektīvs Valentīnas Skujiņas vad. Rīga: Zvaigzne ABC.
Phelan, A. M. (2000). A knot to unfurl (A book reviewof ‘Shaping a professional identity: Stories of education practice’ by M. F. Connelly & D. J. Clandinin, 1999, London, ON: Althouse Press). Alberta Journal of Educational Research, 46, 288–290.
Plutchik, R. (2002). Emotions and Life: Perspectives from Psichology, Biology, and Evolution. Washington, DC: American Psichological Assotiation.
Riegel, C. (2004). Im Kampf um Zugehörigkeit und Anerkennung. Frankfurt am Main. London.
Ruokonen, F. (2013). Trust, Trustworthiness, and Responsibility. In: TRUST Analytic and Applied Perspectives. Amsterdam – New York, Edited by Pekka Mäkelä and Cynthia Townley, p.1–11.
Rousseau, D. M., Sitkin, S. B., Burt, R. S., Camerer, C. (1998). Not so different after all: a cross-discipline view of trust. Academy of Management Review 23(3), pp. 393–404.
Rubenis, A. (1997). Ētika XX gadsimtā. Rīga: Zvaigzne ABC.
Samuseviča, A. (2013). Radošā pedagoģijas zinātniece Daina Lieģeniece. Sast. un zinātniskā redaktore LU profesore Dr. paed. Aīda Krūze. Laikmets un personība 14. Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Pedagoģijas muzejs. Rīga: RaKa.
Schwarz, N., Bohner, G. (2001). The Construction of Attitudes. Manuscript of a chapter in A. Tesser & N. Schwarz (Eds.) Intrapersonal Processes (Blackwell Handbook of Social Psychology) Oxford, UK: Blackwell, pp. 436–457.
Schiefele, U., & Krapp, A. (1996). Topic interest and free recall of expository text. Learning and Individual Differences, 8, pp. 141–160.
Schiefele, U., Krapp, A., & Winteler, A. (1992). Interest as a predictor of academic achievement: A meta-analysis of research. In K. A. Renninger, S. Hidi & A. Krapp (Eds.), The role of interest in learning and development Hillsdale, NJ: Erlbaum pp. 183-212.
Stepčenko, A. (2014). Nacionālās, reģionālās identitātes un telpas strukturācijas interference. Ad locum: vieta, identitāte un rīcībspēja. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 41. – 65.lpp.
Strika, E. (2009). Tiesu psihiatriskajā vai kompleksajā tiesu psiholoģiskajā un psihiatriskajā ekspertīzē nonākušo likumpārkāpēju personības raksturojums. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļa.
Students, J. A. (1928). Ievadījums psiholoģijā. Programma konspekts pašmācībai. Rīga.
Students, J. A. (1930). Psiholoģija ģimnāzijām. Rīga.
Students, J. A. (1935). Bērnu, pusaudžu un jauniešu psiholoģija. Rīga.
Sugrue, C. (1997). Student teachers’ lay theories and teaching identities: Their implications for professional development. European Journal of Teacher Education, 20(3), pp. 213–225.
Špona, A. (2006). Audzināšanas process teorijā un praksē. Rīga: RaKa.
Tajfel, H. (1978). The achievement of group differentiation. Differentiation between social groups. Studies in the social psychology of intergroup relations., London: Academic Press, pp. 77-98.
Thompson, P. (2000). The voice of the past. Oral history. Oxford: Oxford University Press.
Tīsenkopfs, T. (2006). Ko nozīmē laba dzīve mūsdienu Latvijā? Rīga: Zinātne, 13.–37. lpp.
Vanneste, B. S., Puranam, P., Kretschmer, T. (2014). Trust Over time in Exchage Relationships: Meta-Analysis and Theory. Strategic Management Journal. Strat. Mgmt. J., 35, pp. 1891–1902.
Vikmane, B. (2009). Socializācija ģimenē. Liepāja: LiePA.
Volāne, E., Špons, A. (2010). Dzīvesdarbības prasmju apguve mājturības un tehnoloģiju stundās skolā. Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā. V Starptautiskā konference. Rīga: RPIVA, 382.–389. lpp.
Volkovs, V. (2015). Sociālās identitātes pētījumi Liepājas Universitātes zinātniskajās konferencēs „Sabiedrība un kultūra”. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XVII. Liepāja: LiePA. 11.–21. lpp.
Volkovs, V. (2011). Socioloģijas teorijas. Liepāja: LiePA.
Zobena, A., Grīviņš, M., Ņikišins, J. (2014). Vieta, identitāte un rīcībspēja. Ad locum: vieta, identitāte un rīcībspēja. LU Akadēmiskais apgāds, 7. lpp.
