DEVELOPMENT OF THE CREATIVITY POTENTIAL OF THE STUDENT’S PERSONALITY
DOI:
https://doi.org/10.17770/sie2019vol1.3696Keywords:
professional university, creativity potential, students’ integrative collaboration, sustainable developmentAbstract
The purpose of this article is to show the increasing of the individual creativity potential on the base of the students’ integrative collaboration during the acquisition of the Building Constructions subject in professional university. The article deals with the issue of demand for highly-qualified, skillful and competitive specialists able to work in interdisciplinary team and organize collective work. Quantitative data analysis method was applied for analyzing the change in students’ creative abilities after the pedagogical experiment – adapted tests of creative abilities, which were developed by E. Torrens. Increase of the students’ creativity in the experimental class was deducted from the obtained data.
Downloads
References
Bass, A.H. (1961). The Psychology of Aggression. New York: Wiley.
Galpotthawela, N., & Lubkina, V. (2018). Learning achievement in stem subject: commonalities and differences in Latvia and Finland a comparative study. Starptautiski zinātniskās konferences materiāli „Sabiedrība, integrācija, izglītība”, 94-102.
Forbes, S.H. (1996). Values in Holistic Education. Paper presented at the Third Annual Conference on Education, Spirituality and the Whole Child (Roehampton Institute, London, June 28, 1996).
Forbes, S.H., & Robin, A.M. (2004). What Holistic Education Claims About Itself: An analysis of holistic schools’ literature. Paper presented at the American Education Research Association Annual Conference (San Diego, California, April 2004).
Frankl, V. (2006). Man's Search for Meaning. Beacon Press.
Fromm, E. (1976). To Have or to Be. London: Abacus.
Gudjons, H. (2007). Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC.
Kāposta, I. (2011). Spēle kā viena no metodēm kopveseluma pieejas īstenošanai mācību procesā. Proceedings of the International Scientifical Conference ”Society, Integration, Education”, 221-227.
Korčaks, J. (1986). Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne.
Lanka, A. (2003). Pedagoģiskais process. Rīga: RTU izdevniecība.
Lieģeniece, D. (2011). Viedoklis par nerealizējušos apdāvinātu bērnu problēmām: Cēloņi un risinājumi. Creative Personality, IX. Rīga: SIA Jumi, 84-92.
Martin, R.A. (2002). Alternatives in Education: An exploration of learner-centered, Progressive, and holistic education. Paper presented at the Annual Meeting of the American Educational Research Association (New Orleans, LA, April 1-5)
Maslow, A. (1954/1970). Motivation and Personality. New York: Harper.
Мeriste, U. (2004). Augstākās izglītības perspektīvas saistība ar Eiropas savienības paplašināšanos: Igaunijas piemērs. Retrieved from hptt://www. 3 akad lib.lv/grey doc/Meristes.
Nakagawa, Y. (2000). Education for awakening: An eastern approach to holistic education. Brandon, VT: Foundation for Education Renewal.
Nava, R. G. (2001). Holistic education: Pedagogy of universal love. Brandon, VT: Holistic Education Press.
Ozoliņš, D. (2000). Skola sociālo pārmaiņu attiecību sistēmā. R.Bebre (Red.) Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē (112-120) Rīga: Vārti.
Pafifova, V.K. (2015). Situational-role game as one of the forms of interactive teaching method in higher education. Bulletin of Maikop State Technological University, 1, 110-116.
Piaget, J. (1954). The Construction of Reality in the Child. New York: Basic Books.
Piaže, Ž. (2000). Bērna intelektuāla attīstība. Rīga: Pētergailis.
Pūre, I. (2010). Radošas personības attīstība sabiedrisko attiecību studijās Latvijas augtskolās. Starptautiski zinātniskās konferences materiāli „Sabiedrība, integrācija, izglītība”, 109-117.
Rogers, C. (1980). A Way of Being. Boston: Houghton Mifflin.
Špona, A. (2006). Audzināšanas process: teorijā un praksē. Rīga: RaKa.
The 2030 Agenda for Sustainable Development. Retrieved from https://ec.europa.eu/europeaid/policies/european-development-policy/2030-agenda-sustainable-development_en
Torrence, E.P. (1969). Discontinuities in Creative Development. Issues and advances in educational psychology, 154-163.
Torrence, E.P (1966). Terrence Test of Creative Thinking. N.Y.
Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development. Retrieved from https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld
van Gejeka, N. (2013). Audzēkņu integratīvā sadarbība profesionālajā vidusskolā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.
van Gejeka, N., Pakrastiņš, L. & Ignatjeva, S. (2018). Research of the learning process in professional university. Starptautiski zinātniskās konferences materiāli „Sabiedrība, integrācija, izglītība”, 546-554.
Vidnere, M. (2010). Dzīves izturības, stresa un kreativitātes resursu mijsakarības studentiem. Radoša personība. VI, 54-65.
Vidnere, M., Roze, J., Kālis, E., Roķe, L., & Krūmiņa, I. (2011). Kreativitātes diagnostika un attīstība. Rīga: Jumi.
Zarembo, L. (2006). Kreativitāti veicinošie nosacījumi mākslas izglītības saturā. Proceedings of the International Scientifical Conference „Society, Integration, Education”, 56-73.
Žogla, I. (2007). Skolas pedagoģija. Skolotājs, 5, 8-10.
Антипин, Н.А. (2002). Основные течения современной западной философии и особенности их влияния на разработку философии образования для XXI века. Актуальные проблемы развития высшей школы: Материалы международной научно-методологической конференции, 8-10.
Лесгафт, П.Ф. (1991). Семейное воспитание ребёнка и его значение. Москва.
Туник, Е.Е. (1998). Диагностика креативности. Тест Е. Торренса. Санкт-Петербург: Иматон.
