EKOLOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS AKTUALITĀTE UN TĀS IESPĒJAMIE RISINĀJUMA CEĻI
DOI:
https://doi.org/10.17770/etr1999vol1.1900Abstract
Pašreiz, divdesmitā gadsimta nogalē, ar apkārtējo vidi saistītie jautājumi ir īpaši saasinājušies. Rakstnieks Jānis Baltvilks ir izteicies: “Galvenie draudu avoti Latvijas dabai ir divi. Viens ir nezināšana, ekoloģiskās izglītības trūkums, attīstīto zemju bēdīgās pieredzes neievērošana un nenovērtēšana. Un otrs nelaimju cēlonis ir cilvēka egoisms - tieksme par katru cenu sagrābt visus pasaulīgos labumus, nedomājot par rītdienu.”
Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka par ekoloģisko zināšanu un pārliecību trūkumu mūsu valsts un sabiedrība ir dārgi maksājusi - gan morālā, gan materiālā ziņā [5]. Patreizējā laika posmā uz Zemes pastāv civilizācijas radītās globāla rakstura problēmas (l.zīm.).
Downloads
References
Daba, cilvēks, sabiedrība (Ekoloģijas sociālie aspekti) / Atb.red. Steinbergs. - R.: Zvaigzne, 1983. - 239 lpp.
Dabas aizsardzības plāns Latvijai. - R.: LU Ekoloģijas centrs, 1992. - 8.1pp.
Emšteins R. Vides pārvaldes un izglītības programma “Local Agenda 21”:
Pašvaldību un sabiedrības tālākizglītība un līdzsvarota attīstīb / Kudreņickis I. u.c. // LU Zinātniskie raksti. - R.: LU, 1995. - 15. - 22.1pp. .
Ģērķe L. Ekoloģiskās audzināšanas pamatproblēmas. - R.: Zinātne, 1983. - 75.lpp.
Vides aizsardzības politikas plāns Latvijai. - R.: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 1995. - 20.lpp.