STARPTAUTISKĀS DABAS AIZSARDZĪBAS ORGANIZĀCIJAS

Abstract

Cilvēki ir dabas sastāvdaļa, viņi ir īpaša, vienreizēja dabas daļa, kam piemīt saprāts. Tāpēc arī, uz savu saprātu balstoties, viņiem jāveido attiecības ar apkārtējo dabu.

Daba cilvēkus nodrošina ar visu nepieciešamo, sākot ar gaisu, ūdeni, zemi, beidzot ar tās bagātībām, lai cilvēki varētu dzīvot un attīstīties. Dabai pastāvīgi jānodrošina cilvēku pieaugošās vajadzības, tāpēc tai jābūt “neizsmeļamai noliktavai”. Taču daba, no vienas puses, ir patiešām neizsmeļamu bagātību krātuve, jo nemitīgi savus krājumus atjauno, bet, no otras puses, - dabas bagātības ir ierobežotas, pat vairāk - tās jau beidzas. Lai no šī ļaunuma izvairītos, vismaz atbīdītu to pēc iespējas tālu, daba, apkārtējā vide, tās bagātības ir jāsaudzē.

Cilvēks šai gadījumā ir dabas daļa, kas spēj novērst jau pašu cilvēku darbības radītās nepatīkamās sekas. Tādēļ pasaulē aizvien vairāk tiek aktualizēta tīras dabas vides problēma. Tiek rīkoti semināri, konferences, veidotas organizācijas, kuru uzdevums būtu informēt sabiedrību par aktuālajām vides problēmām un censties novērst jau esošās. Dibinātās organizācijas ir gan vietēja rakstura, gan starptautiskas.

Divdesmitā gadsimta otrajā pusē vides aizsardzība pasaulē izvērtās par vienu no vissvarīgākajām tiesību sargāšanas nozarēm, jo bruņošanās sacensības, masu iznīcināšanas ieroču, nesaprātīgas industrializācijas, kodolenerģētikas, vides urbanizācijas un lauksaimniecības ķimizācijas rezultātā strauji pasliktinājās cilvēka un dzīvās dabas pastāvēšanai nepieciešamie dabiskās vides apstākļi.