Planning and Construction of Western Region Cities of Latvia in the 18th Century

Authors

  • Silvija Ozola Riga Technical university (LV)

DOI:

https://doi.org/10.17770/amcd2014.1339

Keywords:

construction, curch, composition, city, planning

Abstract

Planning and construction of Western region cities of Latvia was created in the course of several centuries. Cities of the Courland Bishopric and the Livonian Order – Golding (today’s Kuldīga), Hasenpoth (today’s Aizpute), Windau (today’s Ventspils) and Piltene – developed as agglomerations. City planning by fortress was created around non-regular form market square near the crossroads of main land roads and water roads. The architectural dominant of spatial composition was fortress with chapel or chapterhouse.
In the Duchy of Courland and Semigallia on 28 February, 1567 the Landtag of Courland took a decision on building of Lutheran churches, schools and hospitals. Lutheran religion was declared as official religion in the Duchy of Courlandia and Semigallia. The understanding of city architectonic spatial planning changed – the construction of centres was created nearby churches and the main spatial dominant of city construction in 17th century became a church by the market square in the site of traffic main roads’ junction. Planning and road network developed in towns, but construction was created by wooden houses, that were characteristic to rural regions. Cities became typologically different.
The events of The Great Northern war at the beginning of 18th century promoted not only the improvement of city defence measures and the perfection of fortification system, but also influenced significantly the further development of cities: street and square systems of functionally different significance became important in planning. City construction, which was complemented with buildings that were for public functions, became varied.
The aim of the study: to analyze the development of towns of the Duchy of Courlandia and Semigallia in 18th century, to ascertain the common and different spatial composition characteristics of planning and construction.

References

BCB – Baltijas Centrālā bibliotēka, atklātne Mitau. Rathaus. Mitau: Verlag von Nicolai Hübner.

CVKVA – Centrālais valsts kara vēstures arhīvs, 349. fonds, 8. apraksts, 13951 lieta.

Caune, A., Ose, I. (2004). Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Gintners, J. (1999). Liepāja Ziemeļu kara laikā. 1700.-1710. gads. Liepājas kalendārs 2000. gadam. Liepāja: Kurzemes Vārds.

Grosmane, E. (2010). Jelgavas pilsētbūvnieciskā struktūra: pacēlumi un kritumi. Senā Jelgava. Rīga: Neputns.

Grosmane, E., Simsons, I. (2008). Jelgava: arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija. Mitau: Virtuelle Rekonstruktion der Architektur und Kunst. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; 2. papildinātais izdevums.

Johans Kristofs Broce. Zīmējumi un apraksti. 4. sējums. (2007). Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds.

Juškevičs, J. (1931). Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga: Valstspapīru spiestuve.

KrAS-1, Stokholmas kara muzeja arhīvs (Krigsaskivet), plāns „Pilsēta Mītava un tās pils”. Ap 1702.

KrAS-2, Bauskas plānojums. 1701.

Ķaune, N. (1939). Vecā Jelgava. Rīga: Valtera un Rapas akciju sabiedrības apgāds.

Ķaune, N. (1937). Vecie Jelgavas plāni un skati. Grām: Senatne un Māksla. Pieminekļu valdes, Valsts Mākslas muzeja un Folkloras krātuves darbības, jaunieguvumu un pētījumu apskats F. Baloža un L. Liberta redakcijā. III daļa. Rīga: Pieminekļu Valdes un Valstspapīru spiestuve.

Lancmanis, I. (2010). Klasicisms Jelgavas arhitektūrā. Senā Jelgava. Rīga: Neputns.

Lancmanis, I. (2007). Libau: Eine baltische Hafenstadt zwischen Barok und Klassizismus. Böhlau: Verlag Köln Weimar Wien.

Lancmanis, I. (1983). Liepāja no baroka līdz klasicismam. Rīga: Zinātne.

LVVA-1, Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 640. fonds, 3. apraksts, 626. lieta.

LVVA-2, 640. fonds, 4. apraksts, 9. lieta.

LVVA-3, 640. fonds, 3. apraksts, 630. lieta.

LVVA-4, 640. fonds, 2. apraksts, 262. lieta, 10. lapa.

LVVA-5, 640. fonds 2. apraksts 262. lieta 4. lapa.

LVVA-6, 6828. fonds, 6. apraksts, 514. lieta.

LVVA-7, 640. fonds 2. apraksts, 262. lieta 3. lapa.

LVVA-8, 412. fonds, 2. apraksts, 789. lieta, 3. lapa.

LVVA-9, 1679. fonds, 156. apraksts, 111. lieta.

LVVA-10, 1679. fonds, 162. apraksts 6721. lieta.

Libauscher Kalender für das Jahr nach Christi Geburt 1913: welches ein Gemeinjahr von 356 Tagen ist. 23. Jahrgang. (1912). Libau: Либавскiй Въстникъ.

Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai. 1625-1925. (1925). Liepāja: Liepājas pilsētas valde.

Mašnovskis, V. (2005). Latvijas luterāņu baznīcas. 1. sējums. Rīga: DUE.

Mašnovskis, V. (2006). Latvijas luterāņu baznīcas. 2. sējums. Rīga: DUE.

Mašnovskis, V. (2007). Latvijas luterāņu baznīcas. 4. sējums. Rīga: DUE.

RVKM – Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, gravīra Academia Petrina (1774).

Sāne-Alksne, L. (1991). Ceļvedis Liepājas arhitektūrā: versija par Liepājas arhitektūras vēsturi līdz 1940. gadam. Liepāja: Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde.

Spārītis, O. (2011). Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa stāsts. Jelgava: Jelgavas pilsētas dome.

Spekke, A. (2008). Latvijas vēsture. Rīga: Jumava.

Štrumfa, I. (2001). Ventspils pilsētas vēstures hronika. Hronoloģija un notikumi. Ventspils Muzeja Raksti. I grāmata. Rīga: Ventspils muzejs.

VKPAI – Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Bauskas panorāma 18. gs. sākumā.

Vīksna, A. (1993). Medicīnas sākumi Latvijas novados. Latvijas ārsts. Rīga: Latvijas Ārstu biedrība.

Wegner, A. (1898). Geschichte der Stadt Libau. Libau: Verlag der Buchhandlung Rudolph Puhze.

Downloads

Published

28.09.2014

How to Cite

Ozola, S. (2014). Planning and Construction of Western Region Cities of Latvia in the 18th Century. ARTS AND MUSIC IN CULTURAL DISCOURSE. Proceedings of the International Scientific and Practical Conference, 220-232. https://doi.org/10.17770/amcd2014.1339