Exterior Door Design of Residental Buildings in Kurzeme and Zemagale in Classicism Era
DOI:
https://doi.org/10.17770/amcd2012.1235Keywords:
architectural heritage, decor, entrance door, facade, residential buildingAbstract
Residential buildings from different eras constitute a large part of the urban architectural heritagein Kurzeme and Zemgale. The architecture of residential buildings at the end of 18th century and the beginning of 19th century was in fluenced by the classicism style. Buildings with a relatively simple structural design had a clear spatial structure. Special attention was paid to the overall image and the design of the central part of the facade and the main entrance. Entrance doors made by local craftsmen were a special accent of the facade of residential buildings. They characterized its residents and in dicated that the house belongs to a particular era. The goal of this work is to collect and systematize materials related to exterior doors of residential buildings, analyze the structure and proportions of door hinges and, as well as determine regional differences in their decorations. The basic methods to reach the goals are: inspection of exterior doors of residential buildings and their comparative analysis.References
Grosmane, E. (2008). Jelgava: arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija = Mitau: virtuelle Rekonstruktion der Architektur und Kunst. Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts.
Jansons, G. (1982). Kurzemes pilsētu senās koka ēkas. Rīga: Zinātne.
Lancmanis, I. (1983). Liepāja no baroka līdz klasicismam. Rīga: Zinātne.
Siliņš, J. (1979). Latvijas māksla 1800 - 1914. I daļa. Stokholma: Daugava.
Ulme, A., Dreimanis, V. (2008). Durvju dizaina attīstības vēsture Latvijā. Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti: 9. sērija. Materiālzinātne. Rīga: RTU, 3. sējums, 20. – 28. lpp.
Zilgalvis, J. (1987). Durvju vērtņu dekoratīvās firmas Latvijas PSR mazpilsētās no 17. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta sākumam. Latvijas PSR arhitektūra un pilsētbūvniecība: Tradīcijas un meklējumi mūsdienu arhitektūras praksē. Rīga: Zinātne, 129. – 148. lpp.
BCB – Baltijas Centrālās bibliotēkas arhīvs.
LB – Liepājas pilsētas Būvvaldes arhīvs.
SO – Silvijas Ozolas personiskais arhīvs.
VKPAI – Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas dokumentācijas centra arhīvs.
VM – Ventspils muzeja arhīvs.