INTERPRETATION OF TERM “INTERESTS” IN CRIMINAL LAW
DOI:
https://doi.org/10.17770/acj.v3i72.4344Abstract
The interest is the basis, the driver, the initiator, the subject and the object for emergence, development and existence of criminal law. While analyzing the interpretation of the term “interest” the author concludes that despite the association of the interest with psychological processes, in the legal doctrine of criminal law “the interest” most frequently analyses not the mental attitude of an individual, but instead – the impartial aspects of the criminal offence within the framework of the object of such offence. In the contemporary criminal law, the interests as the object of a criminal offence are a value, which is protected by the potentiality of criminal punishment.Downloads
References
Baumanis, J. Ieskats krimināltiesību normu interpretācijas problemātikā. No: 01.09.2015. Jurista Vārds Nr. 34 (886).
Поляков, А. Общая теория права. Проблемы интерпретации в контексте коммуникативного подхода. 2-е издание. Проспект, 2015.
Krastiņš, U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014. 67. lpp.
Ķinis, U. Ar krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā. No: 09.10.2012. Jurista Vārds Nr. 41 (740).
Priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Brisele: Eiropas Komisija, 2012. 5. – 6. lpp. Pieejams: http://ec.europa.eu/anti_fraud/documents/pif-report/pif_proposal_lv.pdf
Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008. 485. lpp.
Svešvārdu vārdnīca. J. Baldunčika redakcijā. Rīga: Jumava, 1999. 312. lpp.
Turpat.
Turpat.
Изард, К.Э. Психология эмоций. Санкт-Петербург: Питер, 2009. Стр. 122.
Сидоренко, Э., Карабут, М. Частные начала в уголовном праве. Санкт-Петербург: Юридический центр, 2007.
Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008. 92. lpp.
Turpat, 94. lpp.
Gabrieljans, A. Eitanāzijas fenomens krimināltiesiskajā, kriminoloģiskajā un medicīniski bioloģiskajā aspektā. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2014. 206. lpp.
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.749/Lp11) trešajam lasījumam. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/3DC7720C252B28FAC2257CD200400EB2?OpenDocument
Iekšlietu ministrija vēstulē Saeimai iebilst pret likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” 83.1panta redakciju. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=28464
Krastiņš, U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014. 60. lpp.
Gratkovska, I., Zemzars, U. Kriminālsodu politikas aktualitātes. No: 03.05.2011. Jurista Vārds Nr.18 (665).
TM negrasās piekāpties IeM un pastiprināt atbildību par uzbrukumu likumsargiem. Pieejams: http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/tm-negrasas-piekapties-iem-un-pastiprinat-atbildibu-par-uzbrukumu-likumsargiem-767350
Ķinis, U. Ar krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā. No: 09.10.2012. Jurista Vārds Nr.41 (740).
Krastiņš, U. Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. No: 12.06.2012. Jurista Vārds NR. 24 (723).
Krastiņš, U. Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014. 57. lpp.
