INFORMATION PROCESSING ON CRIMINAL CONVICTIONS OF A PERSON FOR INVESTIGATIVE PURPOSES
DOI:
https://doi.org/10.17770/acj.v2i87.4299Keywords:
personal data protection, investigative purposes, criminal procedure, operational actionsAbstract
In the paper, the author analyzes the personal data protection problems of the individuals for investigative purposes in the context of operational actions. In order to understand the essence of the problem, the author of the paper, using legislation and judicial practice, analyzes the essence of the personal data (data relating to criminal offenses, criminal convictions) protection rights to of individuals, the procedure for conducting criminal procedure and operational actions and the necessary amount personal data information.
The scientific basis of the research is the normative acts regulating both subjects of research, and judicial practice.
The paper addresses the issues, which that have not previously been investigated. The research specifies the criteria, rules and principles, which have to be considered and applied in practice when processing information on individuals’ criminal record for investigative purposes in a operational actions’ context.
The aim of the paper is to investigate the guidelines for the protection of natural persons in criminal proceedings while processing information on criminal convictions. The tasks of the investigation are as follows: to analyze the prerequisites for the personal data lawfulness’s processing relating to criminal convictions in the framework of criminal proceedings and operational activities; to identify the cases, in which the criminal prosecutors are entitled to obtain information on a person’s criminal record. The following research methods have been used in the paper: analytical, comparative, inductive, deductive and logical methods.
Downloads
References
Kriminālprocesa likums. 21.04.2005. likums/LV, 74 (3232), 11.05.2005.; Ziņotājs, 09.06.2005.
Krimināllikums. 17.06.1998. likums/LV, 199/200 (1260/1261), 08.07.1998.; Ziņotājs, 04.08.1998.
Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 10. pantu.
Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 3. panta 1. punktu.
Protocol amending the Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data. Pieejams: https://rm.coe. int/16808ac918 [Apskatīts: 05.04.2019.].
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula). Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 4.5.2016. L 119/1.
Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data as it will be amended by its Protocol CETS No. 223 (Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi ar grozījumiem saskaņā ar Protokolu EPLS Nr. 223), Article 6 (1).Pieejams: https://rm.coe.int/16808ade9d. [Apskatīts: 05.04.2019.].
Ibid. [Apskatīts: 05.04.2019.].
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/ TI, 37. apsvērumā noteikts, ka personas datiem, kas pēc sava rakstura ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un pamatbrīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un pamatbrīvībām. Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmantošana šajā direktīvā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, izņemot gadījumus, kad uz apstrādi attiecas atbilstošas likumā noteiktas garantijas attiecā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām un kad tā ir atļauta likumā atļautos gadījumos; vai – ja tā vēl nav šādā likumā atļauta – gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga datu subjekta vai citas personas vitālu interešu aizsardzībai, vai ja apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts acīmredzami ir publiskojis. Atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām varētu aptvert iespēju vākt minētos datus tikai saistībā ar citiem datiem par attiecīgo fizisko personu, iespēju turēt savāktos datus pienācīgā drošībā, noteikt stingrākus noteikumus attiecībā uz kompetentās iestādes darbinieku piekļuvi datiem un aizliegumu nosūtīt minētos datus. Šādu datu apstrāde būtu arī jāatļauj likumā, ja datu subjekts nepārprotami ir piekritis apstrādei, kura ir īpaši dziļa iejaukšanās tā dzīvē. Tomēr datu subjekta piekrišanai pašai par sevi nebūtu jākalpo par juridisko pamatu šādu sensitīvu personas datu apstrādei kompetentajās iestādēs.
Šāda datu apstrāde ir atļauta tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, uz to attiecas atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, un: tas ir atļauts Savienības vai dalībvalsts tiesībās; lai aizsargātu vitālas datu subjekta vai citas fiziskas personas intereses; vai šāda apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts acīmredzami ir publiskojis. Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 10. pantu.
Explanatory Report to the Protocol amending the Convention for the Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of Personal Data. Pieejams: https://rm.coe.int/cets-223-explanatory-report-to-the-protocol-amending-theconvention-convention-fo/16808ac91a [Apskatīts: 05.04.2019.].
Satversmes tiesa 2010. gada 18. februāra spriedumā lietā Nr.2009-7401 norāda, ka Satversmē noteiktās pamattiesības var ierobežot, ja vien ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta spriedumā lietā Nr.2010-51-01 norādīts, ka tiesību aktiem, kuros nosaka personas datu aizsardzības garantijas, ir jāatbilst datu aizsardzības jomas principiem, tajos jāparedz skaidrs mērķis, kura dēļ informācija par personu ir sniedzama, un jānosaka pēc iespējas nepārprotams šīs informācijas apstrādes nolūks, kā arī sniedzamās informācijas apjoms un veids.
Sk. vairāk: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 3. panta 2. punktu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 21. maija lēmums lietā Nr. SKA – 528/2010.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2012. gada 31. maija lēmums lietā SKK –93/2012 (Krimināllieta Nr. 11250019007).
Sk. Sprieduma 14. punkta 5. rindkopu.
Operatīvās darbības likums. 16.12.1993. likums/LV, 131, 30.12.1993.; Ziņotājs, 13.01.1994.
Operatīvās darbības likuma 24. panta ceturtā daļa: “Ja kriminālprocesā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju vai šāda informācija tiek izmantota, sagatavojot un veicot izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma ar šajā operatīvās darbības procesā iegūto informāciju, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu vai izmeklēšanas darbību sagatavošanu un veikšanu, jāiepazīstina kriminālprocesa virzītājs”.
Operatīvās darbības likuma 1. pants: “Operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem”.
Operatīvās darbības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka: “Operatīvā izzināšana ir operatīvās darbības subjektu amatpersonu atklāta vai maskēta darbība, kuras gaitā, izmantojot operatīvo aptauju, operatīvo uzziņu, operatīvo datu iegūšanu no elektronisko sakaru komersantiem, operatīvo noskaidrošanu un operatīvo ziņu iegūšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, tiek iegūta informācija par faktiem, personām un lietām”.
Operatīvās informācijas vākšana par konkrētām personām. Sk. Operatīvās darbības likuma 9. panta otro daļu.
