20TH ANNIVERSARY OF THE FOUNDING OF JOURNAL ADMINISTRATIVE AND CRIMINAL JUSTICE
DOI:
https://doi.org/10.17770/acj.v3i80.2786Abstract
In dem Artikel "Der Zeitschrift ist 20" setzt der Autor ein Ziel, die Publikationen zu verallgemeinern und die Übereinstimmung des Inhaltes der Zeitschrift mit den vom Gründer (Polizeiakademie Lettlands) und den Herausgebern der Zeitschrift (Polizeiakademie Lettlands und Baltische Internationale Akademie) festgelegten Zielen zu bewerten. Eine solche Analyse wurde in den zwanzig Jahren der Existenz der Zeitschrift nicht durchgeführt. In jedem von 80 Zeitschriftheften stellte die Redaktion des Magazins qualitativ hochwertige Publikationen zur Verfügung, die den Aufgaben des Gründers und Verlegers sowie die Anforderungen des Wissenschaftsrates von Lettland völlig entsprachen. Die Veränderung der Verlage wirkte sich nicht auf die Universalität und Qualität der Publikationen aus. Mehr als 70% der Publikationen sind in der Liste der allgemein anerkannten wissenschaftlichen Publikationen der wissenschaftlichen Auflagen des Wissenschaftsrates von Lettland enthalten. Die Zeitschrift Administratīvā un Kriminālā Justīcija (Verwaltungs- und Strafjustiz) ist die einzige in Lettland, die regelmäßig die Forschung in den verschiedenen Teilbereichen der Rechtswissenschaft publiziert: Kriminalistik und Theorie der operativen Fahndungtätigkeit; Polizeirecht.Downloads
References
Pirmajā gadā (1997.) izdots viens žurnāla numurs, bet nākošajos gados – katrā četri, tai skaitā 2003.–2004., 2009., 2011. un 2016. gadā iznāca arī dubultie (apvienotie) žurnāla numuri (22/23, 24/25, 26/27, 28/29, 46/47, 48/49, 55/56 un 74/75) sakarā ar galvenā redaktora, izdevēja vai redakcijas sekretāra nomaiņu.
Latvijas Policijas akadēmijas Senāta 1997. gada lēmums Nr. 66/4 „Par žurnāla izdošanu” (reģistrācijas apliecība Nr.000702194). Senāts noteica žurnāla apjomu (64 lappuses A-4 formātā), regularitāti (reizi ceturksnī) un apstiprināja redakcijas kolēģiju, kurā iekļāva tikai Latvijas zinātniekus (galvenais redaktors Dr. iur. Zenons Indrikovs; redakcijas kolēģija – Dr. habil. iur. Osvalds Joksts, Dr. habil. iur. Anrijs Kavalieris, Dr. iur. Ārija Meikališa, Dr. iur. Jānis Načisčionis; redakcijas sekretāre – Mg. iur. Ilona Kronberga).
Izdevums „Jurista Vārds” tika dibināts 1995. gada 21. aprīlī kā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” tematiskā lappuse; no 2000. gada kļuva par „Latvijas Vēstneša” pielikumu brošūras formātā, bet tikai kopš 2003. gada – par patstāvīgu preses izdevumu ar autonomu redakciju. Joprojām žurnāls „Jurista Vārds” nav iekļauts Latvijas Zinātnes padomes Vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā.
Indrikovs, Z. Ceļa vārdi: Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 1997, Nr.1, žurnāla vāka iekšējā lappuse; Indrikovs, Zenons. Latvijas Policijas akadēmijas attīstības pamatvirzieni 1998.–2005. gados. Turpat, 9.–16. lpp.; Kronberga, Ilona. Par Latvijas juristu žurnālu "Administratīvā un Kriminālā Justīcija", Latvijas Vēstnesis, 1999, 21. janv., 10. lpp.; Kronberga, Ilona. Latvijas juristiem jauns žurnāls, Izglītība un Kultūra, 1999, 28. janv., 22. lpp.; Kronberga, Ilona. Žurnāls "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" – atkal pie lasītājiem, Latvijas Vēstnesis, 2000, 10. febr., 7. lpp.; Indrikovs, Zenons. Par žurnālā publicēto, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2003, Nr.3/4 (24/25), 129.–130. lpp.; Vasiļjeva, Ina. Žurnālam "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" 10 gadu jubileja, Izglītība un Kultūra, 2007, Nr.45, 9. lpp.; Zahars, Vitolds. Žurnālam "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" 10 gadu jubileja, Policijas Akadēmijas Vēstis, 2007, Nr.56, 4. lpp.; Meikališa, Ā. Lai žurnālam plašāks skan jums!, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2007, Nr.3 (40), 3. lpp.; Indrikovs, Zenons. Latvijas Policijas akadēmijai 25, Neatkarīgā Rīta Avīze. 2006, Nr. 97, 5. lpp.
Par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju: Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija rīkojums Nr. 442. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=194578. Sakarā ar Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju akadēmijas Senāts 2009. gada decembrī žurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija izdevniecības tiesības nodeva Baltijas Starptautiskajai akadēmijai (reģistrācijas apliecība Nr.000702194).
Senāts 2000. gadā redkolēģijā iekļāva Satversmes tiesas priekšsēdētāju Dr. iur. Aivaru Endziņu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētaja vietnieci Mg. iur. Viju Jākobsoni, Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieku Dr. iur. Vitoldu Zaharu, kā arī pirmos ārvalstu zinātniekus: Dr. habil. iur. Viktoru Justicki (Lietuva) un Dr. empirical penal sc. Petrus C. van Duyne (Nīderlande); 2001. gadā redakcijas kolēģijas sastāvu papildināja Latvijas Policijas akadēmijas Filozofijas katedras vadītājs profesors Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Dr. habil. phil. Ivans Vedins, Militārās katedras vadītājs Dr. sc. ing. Ēriks Melnis un profesors no Polijas Dr. habil. iur. Jans Vidackis.
Par redkolēģijas locekļiem 2005. gadā kļuva Dr. iur. Ziedonis Rags (Latvijas Policijas akadēmija) un Dr. iur. Kristians Arbaiters (VFR), 2006. gadā – Dr. phil. Dilip K. Das (ASV) un Dr. iur. Kes Kvantens (Nīderlande) un 2008. gadā – Dr. philol. Jeļena Bescennaja.
Latvijas Zinātnes padomes 2007. gada 23. janvāra lēmums Nr. 1-2-1. Latvijas Zinātnieks, 2006, Nr. 3 (337).
Zinātnisko publikāciju klasifikācija: Latvijas Zinātnes padomes 2012. gada lēmums Nr. 32-2-1, 1.2. punkts. Pieejams: http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=45&Itemid=51
Kopš 2010. gada redkolēģiju ir atstājuši Dr. iur. Z. Indrikovs, Dr. habil. iur. A.Kavalieris, Dr. iur. K. Kvantens, Dr. iur. Z. Rags un Dr. habil. iur. A. Sokolovs; redkolēģijā iekļauti – Dr. iur. Jānis Baumanis, Dr. iur. Ivars Kronis, Dr. iur. Risto Pullats (Igaunija) un Dr. phil. Cveta Markova (Bulgārija).
Indrikovs, Zenons. Par žurnālā publicēto, Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2003, Nr.3/4 (24/25), 129.–130. lpp.; Žurnāla Administratīvā un Kriminālā Justīcija 1997.–2003. gadā publicēto rakstu tematiskais rādītājs (1/1997 – 3-4/2003), turpat,131.–144. lpp. Par 2004. gada publikācijām žurnālā jau veidots tematiskais rādītājs jau pa juridiskās zinātnes apakšnozarēm, noslēgumā pievienojot sadaļu „Vispārīgie jautājumi”, ko nevar atzīt par veiksmīgu, jo tāda nozare vai apakšnozare nepastāv. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 2004, Nr.3/4, 117.–118. lpp.
Pēdējos gados izdoto žurnālu satura rādītājā kā juridiskās zinātnes apakšnozares ir norādītas administratīvās tiesības (1 -2015, 1/2, 3, 4 – 2016), darba tiesības (1/2 – 2016), tiesību filozofija (3 – 2015), konstitucionālās tiesības (2 – 2015), kaut tās ir tiesību nozares, kuras attiecīgi iekļaujas juridiskās zinātnes valsts tiesību (administratīvās tiesības, darba tiesības – raksts pēc satura, konstitucionālās tiesības) vai tiesību teorijas un vēstures (tiesību filozofija) apakšnozarēs. Latvijas Zinātnes padome ir apstiprinājusi šādas juridiskās zinātnes apakšnozares: tiesību teorija un vēsture, civiltiesības, krimināltiesības, valsts tiesības, starptautiskās tiesības, kriminālistika un operatīvās darbības teorija, policijas tiesības. Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru saraksts: apstiprināts LZP 1999. gada 16. novembra sēdē, lēmums Nr. 9–3-1 LZP 2012. gada 16. augusta protokola Nr. 29 redakcijā. Pieejams: http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=140&Itemid=88.
Izlemjot kuru rakstu iekļaut attiecīgajā sadaļā, būtu jāvadās no Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijām (pieejams: http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=144&Itemid=51).
Zinātniskie raksti tiesu varas institūciju tiesībās, pēc autora domām, būtu iekļaujami sadaļā „Valsts tiesību apakšnozare”, jo tiesu varas institūciju tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras nosaka tiesu sistēmu un tās darbības principus, kā arī tiesu sistēmai piederīgo (prokuroru, advokātu, notāru, tiesu izpildītāju) un ar tās darbību saistīto personu (institūciju – tiesu administrēšana, ar lietu izskatīšanu tiesā saistīto) kompetenci, t. i. viena valsts varas atzara kompetenci, darba organizāciju un principus. Līdz ar to pētniecība šajā neiekļaujas nedz civiltiesību apakšnozarē, nedz krimināltiesību apakšnozarē.Tas izskaidrojams ar izdevēja (Baltijas Starptautiskās akadēmijas) pamatdarbības virziena nodrošināšanu.