THE SEPARATION OF CRIMINAL PROCEDURAL FUNCTIONS

Authors

  • Sandra Kaija Dr. iur., Baltijas Starptautiskās akadēmijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes profesore (LV)

DOI:

https://doi.org/10.17770/acj.v3i80.2785

Abstract

The term criminal procedural function has historically been used by scientists. In order to identify primary issues in procedural functions, the competition principle was analyzed. This strengthened such important issues as separation of prosecution and court functions, parties’ equality, independence of courts etc. Therefore, the concept of three concept functions – prosecution, defence and adjudication – was developed in criminal proceedings.  In the context of the Criminal Procedure Law having taking effect, this term was included into the law, including the principle of separation of criminal procedural functions.

The aim of this paper is to offer the insight into interpretation of the concept of the criminal procedural function with the special focus on specific issues in function separation. Section 17 of Criminal Procedure Law determines the function of control of restrictions of human rights in a pre-trail. The functions of prosecution, defence and adjudication do not determine their priority over all other criminal procedural functions. These functions are claimed to be separate and therefore cannot be applied to the same person.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Liede A. Latvijas PSR kriminālprocess. Vispārīgā daļa. Tiesu pierādījumi. – Rīga, Zvaigzne, 2010; Ларин А.М. Расследование по уголовному делу, процессуальные функции. – Москва, Юридическая литература, 1986.

Kriminālprocesa likums. Spēkā no 01.10.2005. Latvijas Vēstnesis, 11.05.2005. Nr.74., Ziņotājs, 09.06.2005. Nr.11.

Liede A. Latvijas PSR kriminālprocess. Vispārīgā daļa. Tiesu pierādījumi. – Rīga, Zvaigzne, 2010., 13. lpp.

Turpat.

Ларин А.М. Расследование по уголовному делу, процессуальные функции. – Москва, Юридическая литература, 1986, с. 4.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 21. maija lēmums, lieta Nr. SKA – 528/2010.

Mireille Delmas-Marty, J. R. Spencer. European Criminal Procedures. Cambridge University Press, 2002. ISBN 0521591104, 9780521591102, p. 160.

Liede A. Latvijas PSR kriminālprocess. Vispārīgā daļa. Tiesu pierādījumi. – Rīga, Zvaigzne, 2010.

Зинатуллин З.З., Зинатуллин Т.З. Еще раз об уголовно-процессуальных функциях.//http://kalinovsky-k.narod.ru/b/ufa20042/zinatullin.htm

Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocesa veidi, uzbūves raksturojums un pamatprincipi// Kriminālprocess. Raksti 2005-2010. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010., 63. lpp.

Latvijas Republikas Satversme. Spēkā no 07.11.1922. Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993. Nr. 43.

Kaija S. Prokurora loma kriminālprocesa atjaunošanā jaunatklātu apstākļu dēļ. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls Socrates, 2016., Nr. 2(5). http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/publikacijas/socrates_5_2016.pdf.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014. gada 26. marta lēmums krimināllietā Nr. 11354005611, Nr. SKK-0019-14.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2014. gada 30. janvāra lēmums krimināllietā Nr. 11370003509, Nr. SKK – 4/2014.

Комментарий к Конвенции о защите прав человека и основных свобод и практике ее применения. // Pieejams: http://www.hri.ru/docs/?content=doc&id=371

Law and practice of the European Convention on Human Rights and the European Social Charter, Council of Europe, 1996, p.172. Citēts pēc: Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-03-01., 6. p.

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2016-13-01. 2017. gada 23. maijs. Pieņemts 23.05.2017. Publicēts Latvijas Vēstnesis, 102 (5929), 25.05.2017.

Meikališa Ā., Strada-Rozenberga K. Kriminālprocesa veidi, uzbūves raksturojums un pamatprincipi// Kriminālprocess. Raksti 2005-2010. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2010., 63. lpp.

Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011., 134.-135. lpp.

Niedre A. Latvijas Republikas advokatūras darbības organizācija un pamatprincipi. – Rīga, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2006., 10. lpp.

Trechsel S. Human Rights in Criminal Proceedings. New York: Oxford University Press, 2005, 245 p.

European Court of Human Rights judgment in case Salduz v. Turkey, 36391/02, 26.04.2007.

Giannoulopoulos D. Strasbourg Jurisprudence, Law Reform and Comparative Law: A Tale of the Right to Custodial Legal Assistance in Five Countries. Human Rights Law Review 16 (1): 103-129 first published online January 27, 2016 doi:10.1093/hrlr/ngv039

European Court of Human Rights judgment in case Melnikov v. Russia, 23610/03, 14.01.2010.

European Court of Human Rights judgment in case Can v. Austria, 9300/81, 30.09.1985.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016L0343

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par to, lai nostiprinātu nevainīguma prezumpcijas un tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētus aspektus kriminālprocesā http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52013PC0821

Downloads

Published

30.09.2017

Issue

Section

Sub-Branch of Criminal Law

How to Cite

Kaija, S. (2017). THE SEPARATION OF CRIMINAL PROCEDURAL FUNCTIONS. Administrative and Criminal Justice, 3(80), 32-38. https://doi.org/10.17770/acj.v3i80.2785