Drama Elements in the Prevention of Phonological Awareness Disorders in 5 – 6 Year Old Children

Sarmīte Tūbele, Egija Laganovska

Abstract


This article contains theoretical analysis about how to develop phonological awareness in children 5–6 years of age and analysis of empirical findings. Elements of drama provide the great opportunity to improve phonological awareness.Reading and writing are the two most important techniques which pupils must achieve at school. Phonological awareness training has significant effects on overall reading ability, spelling, and reading comprehension. There are several well-established lines of argument for the importance of phonological skills to reading and spelling. Phonemic awareness is the ability to notice, think about, and work with the individual sounds in words. We know that children’s skills in phonological awareness is a good predictor of later reading success or difficulty. Some conclusions were drawn from theoretical and empirical findings. In this article, analysis of scientific and methodological literature is used as a method. Main findings –development of phonological awareness in children 5–6 years of age is possible and effective when using drama elements.

Keywords


intervention; elements of drama; phonological awareness; preschool; speech and language development

Full Text:

PDF

References


Adams, M. J. (1995). Beginning to Read: Thinking and Learning about Print. Massachusetts: A Bradford Book.

Aristotelis. (2008). Poētika. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

Carroll, W. (1994). Psychology of Language.Thomson Brooks/Cole: Hardcover, 2nd edition.

Courtney, R. (1989). Play, drama, thought (4ed.). Canada: Ateliers Graph. Marc Veilleux.

Dzintere, D., Stangaine, I. (2007).Rotaļa – bērna dzīvesprasmju sekmētāja. Rīga: RaKa.

Hadaņonoka, I., Hadaņonoka, L., Staļģe, L., Merirande, R. (2002). Sociālais pedagogs un bērns ar valodas sistēmas traucējumiem. Rīga: Rasa ABC.

Hendy, L., Toon, L. (2001). Supporting drama and imaginative play in the early years. USA: Open University Press.

Kalniņa, V., Skrube, Dz. (1983). Pirmsskolas vecuma bērnu valodas attīstīšanas metodika. Rīga: Zvaigzne.

Karlgrēns, F. (2008). Valdorfa pedagoģija. Rīga: Jumava.

Komenskis, J. A. (1992). Lielā didaktika. Rīga: Zvaigzne.

Kramiņš, E. (2005). Runas prasme saziņā. Rīga: SIA Biznesa augstskola Turība.

Laganovska, E. (2011). Drāmas elementu izmantošana fonemātiskās uztveres traucējumu mazināšanā 5 – 6 gadīgiem bērniem. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

Landy, I., R. (1994). Drama therapy. USA: Thomas.

Lieģeniece, D., Nazarova I. (1999). Veseluma pieeja valodas apguvē. Rīga: RaKa.

Liepiņa, S. (2003). Speciālā psiholoģija. Rīga: Raka.

Markus, D. (2003). Bērna valoda: no pirmā kliedziena līdz pasakai. Rīga: Rasa ABC.

Mendziņa, Dz. (2004). Vārds, doma, runa. Rīga: Sol Vita.

Miltiņa, I. (2005). Skaņu izrunas traucējumi. Rīga: RaKa.

Miltiņa, I., Pastare, S. (1995). Pirmie soļi logopēdijā. Rīga: Izglītības attīstības institūts.

Neumair, K. (2007/2008). Wir Kindergarten in Suedtirol. Sprache lebt. 15. Jahrgang. Germany: Dipdruck OHG, 39031 Bruneck.

O'Toole, J., Stinson, M., Moore, T. (2009). Drama and Curriculum. International Publisher: Springer.

Ptičkina, Ā. (1999). Lasīšanas mācības sākumskolā. Rīga: Pētergailis.

Puškarevs, I. (2001). Attīstības psiholoģija, Rīga: Raka.

Schnitzler, C. D. (2008). Bewusstheit und Schriftspracherwerb. Deutschland: Georg Thieme Verlog KG.

Tūbele, S. (2002). Skolēna runas attīstības vērtēšana. Rīga: Raka.

Tūbele, S. (2006). Jaunāko klašu skolēnu runas un valodas traucējumu noteikšana un korekcijas iespējas. Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte.

Волкова, Л. С., Шаховская, С. Н. (1999). Логопедия. Москва: Владос.

Волкова, Л. С. (2006). Логопедия. Москва: Владоc.

Правдина, О. В. (1973). Логопедия. Москва: Просвещение.




DOI: https://doi.org/10.17770/sie2013vol2.577

Refbacks

  • There are currently no refbacks.