KRUSTPILS DZIRKAĻI HILLFORT. NEW INSIGHTS
Abstract
Keywords
Full Text:
PDFReferences
Brastiņš, Ernests (1928). Latvijas pilskalni. Latgale. Rīga: Pieminekļu valde.
Brück, Johanna (2005). Experiencing the past? The development of a phenomenological archaeology in British prehistory. Archaeological Dialogues 12, 45–72.
Guščika, Elīna (2016). Arheoloģiskā izpēte varbūtējā kapu uzkalniņā pie Dzirkaļu pilskalna 2014. gadā. Urtāns, Juris, Virse, Ingrīda Līga (sast. 2016). Arheoloģiskie pētījumi Latvijā 2014.–2015. gadā. [Rīga]: Nordik. 33–36.
Ilves, Kristin (2010). Searching for sunken legends in dark water. Estonian lakes in archaeology. SKYLLIS. Zeitschrift für maritime und limnische Archäologie und Kulturgeschichte 10, 149–153.
Jurāne, Gundega. Kārpainais segliņš (euonymus verrucosa scop.) Autsrumlatvijas pilskalnos. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 41–43.
Karulis, Konstantīns (1992). Latviešu etimoloģijas vārdnīca I. Rīga: Avots.
Kreile, Vija (2005). Madonas-Trepes vaļņa pilskalnu meža veģetācija. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 56–60.
Laime, Sandis (2011). Raganu tradīcija ziemeļaustrumu Latvijā. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga: LU.
Ozoliņa, Liene, Urtāns, Juris, Vītola, Ieva (2006). Arheoloģiskās vietas Kūku pagasta iedzīvotāju priekšstatos. Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums 2. Rīga: Apgāds Mantojums.179–192.
Ritums, Ritvars, Tāle, Iveta, Urtāns, Juris, Vītola, Ieva (2006). Teikas par Latvijas pilskalniem. Latvijas Universitātes Raksti 695. sējums. Zemes un vides zinātnes. Pilskalni Latvijas ainavā. [Rīga]: Latvijas Universitāte. 7–26.
Rūsiņa, Solvita (2006). Nemeža augu sabiedrības Latvijas pilskalnos. Latvijas Universitātes Raksti. 695.sējums. Zemes un vides zinātnes. Pilskalni Latvijas ainavā. [Rīga]: Latvijas Universitāte. 67–92.
Sams, Mārtiņš (1925). Pa Latvijas senatnes ceļiem. Latvijas Vēstnesis 144.
Iekšzeme. Senču pilskalni Latgalē (1925). Balss 143.
Tāle, Iveta (2007). Dzirkaļu pilskalna folklora. Labietis 113. 4331–4337.
Tilley, Christopher (1994). A phenomenology of landscape. Places, paths and monuments. Oxford: Berg.
Tilley, Christopher (2008). Phenomenological approaches to landscape archaeology. David, B. & Thomas, J (eds., 2008). Handbook of Landscape Archaeology. Walnut Creek: Left Coast Press. 271–276.
Urtanas, Juris (2002). Latviškų padavimų motyvas – pinigų statinė šaltinyje prie piliakalnio. Senovės baltų kultūra. Nuo kulto iki simbolio. Vilnius: [b. izd.]. 106–120.
Urtāns, Vladislavs (1969). Daugmales ekspedīcijas rezultāti 1968. g. Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1968. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne. 55–57.
Urtāns, Juris (1998). Dzirkaļu pilskalns. (Izraksti no dienasgrāmatas, 1996. un 1997. gads.). Labietis 95, 3456–3461.
Urtāns, Juris (2006). Skudra pie kalna. [Rīga]: Nordik.
Urtāns, Juris (2011). Parādības un māņi Dzirkaļu pilskalnā. Labietis 121, 4711–4717.
Urtāns, Juris (2012). Par senajiem jātnieku ceļiem. IV Latvijas Ģeogrāfijas kongress. Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē. Referātu tēzes. 2012. gada 16.–17. marts. Rīga: Latvijas Ģeogrāfijas biedrība. 85–87.
Urtāns, Juris (2013a). Apceres par Latvijas pilskalniem. [Rīga]: Nordik.
Urtāns, Juris (2013b). Living on a hillfort: sacral sites around Dzirkaļi Hillfort. Complexity and Regional Aspects of natural Holy Places. Abstracts. 7th International conference of the Natural Holy Places in the Baltic Sea Region. Saint-Petersburg, May 14-16, 2013. [b. v.]: [b. izd.] 25–28.
Urtāns, Juris (2013c). Ļamānu piļskolns. Tāvu zemes kalendars. Kulturvēsturiska un literara godagrōmota 2014. Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba. 74–78.
Urtāns, Juris (2015). Dzirkaļu piļskolnā. Izroksti nu dīnasgrōmotas, 2014. gods. Tāvu zemes kalendars. Kulturvēsturiska un literara godagrōmota 2016. Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba. 64–76.
Urtāns, Juris (2016). Arheoloģiskie izrakumi Krustpils Dzirkaļu pilskalnā 2014. gadā. Urtāns, Juris, Virse, Ingrīda Līga (sast., 2016). Arheologu pētījumi Latvijā 2014.–2015. gadā. [Rīga]: Nordik. 66–69.
Vasks, Andrejs (1994). Brikuļu nocietināta apmetne. Lubāna zemiene vēlajā bronzas un dzelzs laikmetā (1000. g. pr. Kr.–1000. g. pēc Kr.). Rīga: Preses nams.
Шноре, Элвира Давидовна (1961). Асотское городище. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР.
DOI: https://doi.org/10.17770/latg2017.10.2769
Refbacks
- There are currently no refbacks.