LATGALISKAIS DAUGOVPILĪ GIDA STUOSTŪS I PUBLISKAJĀ TELPĀ

Authors

  • Ivars Magazeinis Daugovpiļa tīsa (LV)

DOI:

https://doi.org/10.17770/latg2017.9.2732

Keywords:

kulturys turisms, kulturobjekti, publiskuos zeimis, „latgalīšu pādi Daugovpilī“, viesturiskuo atmiņa

Abstract

Daugovpiļs simboliski ir „daudzeju „iudiņu“, kulturu, volūdu, ticeibu i liktiņu piļsāta“. 1 Ari „Latgolys regiona turisma atteisteibys marketinga planā“ pastreipuota Latvejā ūtruos leluokuos piļsātys „kulturys nūtykumu daudzveideiba“2 multikulturalā vidē, a jamā vīta ari latgaliskajam, sūpluok viesturiskajam i myusdīneigajam vyspuorlatvyskajam, krīvyskajam, pūliskajam, boltkrīvyskajam, ebrejiskajam, vuocyskajam i t. t. Nasaverūt iz piļsātys tyvuokuos i tuoluokuos „viesturiskuos atminis“, kuramā latgaliskajam ir mozuok vītys nakai Pīterburgā Krīvejā, Rēzeknē voi cytuos Latgolys piļsātuos, i nazkurim napasenejim puorsprīdumim, ka Daugovpiļs napozicionej sevi kai Latgolys organisku daļu, daudz kas ir atkareigs nu poša gida i tūs cylvāku, kuri grib dzierdēt piļsātys „raibū“ viesturi i redzēt ituos viesturis zeimis. Itys referats ir praktika – piļsātys sertificāta gida – analitiski publicistisks pasavierīņs iz tuo, cik daudz (voi moz) Latgolys administrativajā golvyspiļsātā Daugovpilī turisma informacejis pīduovuojumā teik izmontuota latgalīšu volūda i kas gida stuostejumā latgaliski voi cytuos volūduos teik pastreipuots par latgalīšu kulturys personeibom, nūtykumim, fenomenim, taipat – kaidys publiskuos zeimis voi kulturobjekti paleidz gida stuostejumu paspylgtynuot. Nu pazeistamuokūs publiskūs zeimu nūsaucama Vladislava Luoča i Juoņa Cybuļska izdevnīceibys dorbam veļteita pīminis pluoksne (latgaliski) Alejis īlā 5, kai ari pīminis pluoksne pi bejušuos Daugovpiļa Školuotuoju iņstituta ākys Saulis īlā 1/3 juo direktorei Valerejai Seilei (teksts latvīšu literarajā volūdā, niule pluoksne ir puornasta iz pogolma i nu uorspusis nav radzama). Raiņa zeime Daugovpilī, resp., juo kryušu tāls, atškireibā nu Rēzeknis, atsarūn piļsātys centrā – pi Daugovpiļa Universitatis golvonuo korpusa. Caur itū personeibu var klauseituojus izvoduot pa Latgolu, Latveju i Šveici, izarunuot par socialismu, izgleiteibu, jurista i žurnalista profeseju, par „vīnojūšū“ poezeju i daudz kū cytu. Vīns nu jaunūs turistu maršrutu vad iz 2016. goda junī atkluotū Šmakovkys muzeju. Par piļsātys i regiona vīnu nu slovonuokajim objektim suoc palikt Cītūksnis vīnuvīt ar jimā asūšū i 2013. goda aprelī attaiseitū Marka Rotko Muokslys centru. Cītūksnī deļ „militaruos puorsavuiceišonys“ beja īsaukta i daļa latgalīšu, t. sk. izdeviejs V. Luocs. Daugovpilī sovus „vēsturiskūs pādus“ ir pamatuši daudzi slovoni latgalīši, ite varātumem likt memorialuos pluoksnis tū pi tuos – Fraņcs Trasuns, Juoņs Višnevskis, Konstantins Raudive, Juoņs Klīdziejs, Jurs Pabierzs i t. t. Svareiga kulturzeime ir i Daugovpiļa katuoļu kopi, kur var apraudzeit vairuoku īvārojamu latgalīšu paglobuošonys vītys – V. Seilis, Amalejis Bžežinskys, Puovula Laizāna i cytu. Bez pīmynātūs zeimu piļsātys centrā var īraudzeit i jaunus uzrokstus latgaliski voi par itū tematiku, kai, saceisim, izkuortne „Made in Latgola“ pi veikala „O, Marta!“. Afišys latgalīšu volūdā pasaruoda sakarā ar Latgolys Studentu centra pasuokumim, folklorys kūpu „Dyrbyni“, „Svātra“ i grupys „Dabasu Durovys“ izastuošonom, Daugovpiļa teatra izruodem latgaliski. Summejūt: Daugovpiļs (Daugavpils, Dinaburga, Dvinska), kai i vysa Latgola, ir lelum lels vardamkotlys (melting pot), kurymā salypuši daudzeji kultursluoni, tymā skaitā „austrumlatvyskais“ – latgaliskais. Itū vysu var redzēt i publiskajuos kulturys zeimēs. 1 Šuplinska, I. (zyn. red.) Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica II. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 2012, 169. 2 Latgales reģiona tūrisma attīstības mārketinga plāns. Daugavpils, Latgales plānošanas reģions, 2012, 23.

Downloads

Download data is not yet available.

Downloads

Published

2017-05-05

Issue

Section

Vēstures un komunikāciju diskurss latgalistikā

How to Cite

Magazeinis, I. (2017). LATGALISKAIS DAUGOVPILĪ GIDA STUOSTŪS I PUBLISKAJĀ TELPĀ. Via Latgalica, 9, 83. https://doi.org/10.17770/latg2017.9.2732