LATGALĪŠU VOLŪDA IZGLEITEIBĀ I ZYNUOTNĒ (PIEC 2008. GODA)

Abstract

Latgalīšu volūdys statuss i funkcionalitate vys vēļ ir diskuseju vaicuojums Latvejis Republikā. Atguodynuojumam nazcik faktu: 1) 2008. goda 19.–20. septembrī Sanktpīterburgā nūtyka 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce, kurā vīnovuos par termina latgalīšu literaruo volūda lītuošonu, 2) 2009. godā izguoja divi pietejumi: Heiko F. Marten, Ilga Šuplinska, Sanita Lazdiņa „Latgalian. The Latgalian language in education in Latvia“ (http://www.mercator-research.eu/fileadmin/mercator/dossiers_pdf/090603.regional_dossier_latgalian_in_latvia.pdf) i I. Šuplinska, S. Lazdiņa (sak.) „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti“, kas ļuove 2. latgalistikys konfereņcē Rēzeknē pījimt rezoluceju ar praseibu izveiduot dorba grupu latgalīšu volūdys kai regionaluos volūdys statusa izviertiešonai, 3) 2010. goda 18. janvarī pīškierts individualais kods latgalīšu volūdai LTG (storptautyskuo standarta ISO639-3 uzturiešonys atbiļdeiguo instituceja „SIL International“ nūsoka, ka latvīšu literaruos volūdys kods ir LVS, bet latvīšu volūdys kods, kas ījam obejis latvīšu rokstu tradicejis ci mikrovolūdys, ir LV, 4) Latgolys lingvoteritorialuos vuordineicys izdūšona i enciklopediskuo izdavuma „Ausmas zeme“ sagatavuošona (2012), pastreipojūt inkulturacejai svareigus procesus i guodojūt par latgalīša pošapzinis ceļšonu, 5) 3. pasauļa latgalīšu konfereņce (2012), kurys rezolucejā ir punkts par nūvodvuiceibu i programu puorsavieršonu cytūs prīškmatūs latgalistikys vaicuojumu aktualiziešonai, 6) nūvodvuiceibys īdzeivynuošona Rēzeknis piļsātys školuos ar pošvaļdeibys finansialu atbolstu (2013). Taidā veidā vairuoku godu garumā teik īzeimātys pamata problemys i maklāti rysynuojumi latgalīšu volūdys izmontuojumam izgleiteibā i zynuotnē. Prīšklasejumā analizāti vairuoki volūdys diskursi, kas saisteiti ar sabīdreibys izgleituošonu, medeju politikys pastyprynuošonu i normativūs dokumentu izstruodi, kas ļautu latgalīšu literarū volūdu lītuot na tik sātā i īrūbežuotā skaitā školu, a daudz plotuok lītiskajā sferā i dorbvedeibā.