SIVĒNU APSTAROŠANA AR ULTRAVIOLETAJIEM STARIEM

I. Ziemelis, U. Iljins, P. Savcenko, I. Zemļanojs, I. Iļičovs

Abstract


Ultravioletajiem (UV) stariem ir liela nozīme bioloģisko procesu norisē dzīvnieku organismā. Tie veicina veselības stāvokļa uzlabošanos un produkcijas pieaugumu. Dabiskos apstākļos UV starojuma avots ir saule. Trūkstot saules gaismai, organisms aug un attīstās nepilnīgi. Ja dzīvnieki nesaņem UV starojumu, tie biežāk slimo ar mazasinību un rahītu, asinsvadu slimībām, pasliktinātu vielmaiņu. Organisms novājinās un kļūst uzņēmīgs pret citām slimībām. UV stari paaugstina dzīvnieku bioloģisko um imunoloģisko aktivitāti, veicina endokrīno dziedzeru darbību, pozitīvi ietekmē centrālo nervu sistēmu, organisma funkcionālo stāvokli un vielmaiņu, barības izmantošanas pakāpi un raksturu. UV starojums paaugstina leikocītu fagocitāro aktivitāti, normē vitamīnu apmaiņas procesus, pārvēršot D provitamīnu D vitamīnā. Tas savukārt veicina fosfora un kālija izmantošanu. D vitamīns veidojas dzīvnieka ādā. Ja šī vitamīna sintēze organismā nenotiek, tas jādod mākslīgi, kas izmaksā dārgi. Sivēniem atrodoties telpās, saules starojuma nepieciešamību jākompensē, pielietojot mākslīgu UV apstarošanu. Tā sevišķi derīga un efektīva rudens - ziemas periodā. Iekārtojot dzīvnieku apstarošanu ar UV stariem, ietaises ierīkošanas izdevumi atmaksājas jau pirmajā gadā. Konstatēts [1], ka apstarošanas rezultātā sivēnu dzīvmasas pieaugums palielinās par 24%, teļu svars - par 25%, piena izslaukums - par 10%, vistu dējība - par 25%. Samazinās jauno dzīvnieku nobeigšanās gadījumu skaits, paaugstinās fosfora un kālija saturs skeletā, uzlabojas minerālvielu apmaiņa organismā.

Taču apstarošana pozitīvi iedarbojas tikai tad, ja tiek stingri ievērota optimālā apstarošanas ekspozīcija. Pie nepietiekošām ekspozīcijām apstarošana nedod vajadzīgo efektu, bet pārāk liela ekspozīcija var novest pie negatīva rezultāta. Pētījumu rezultāti un praktiskā pieredze rāda, ka minimālā ekspozīcija, pie kuras sākas organisma reakcija, atkarīga no sivēna dzīvmasas un apmatojuma stāvokļa. Tā sastāda 20-60% no tās ekspozīcijas lieluma (vērtības), pie kuras vērojams maksimālais produktivitātes pieaugums. Optimālās ekspozīcijas pārsniegšana par 30-50% samazina bioloģiskoefektu un negatīvi ietekmē cūku produktivitāti. Apstarošanas ekspozīcijas noteikšanu būtiski ietekmē cūku turēšanas tehnoloģija. Taču esošās ekspozīcijas noteikšanas metodikas bieži to neņem vērā. UV starojuma ekspozīcija, kurn saņem dzīvnieki viena starotāja gājiena laikā virs dzīvniekiem, atkarīga no UV starojuma avota tipa, tā jaudas, augstuma virs dzīvniekiem, starotāja tehniskā raksturojama (armatūras - atstarotāja, kustības ātruma, dzīvnieku atrašanās attāluma no starotāja u.c.). Esošās ekspozīcijas aprēķina metodikas pieņem, ka apstarošanas seansa laikā dzīvnieki atrodas tieši zem starotāja un ir nekustīgi. Tādi nosacījumi ir pareizi, apstarojot govis, teļus, buļļus, kuri atrodas aizgaldos un ir piesieti. Taču sivēnmātēm un sivēniem, kuri brīvi pārvietojas aizgaldos, šādu metodiku izmantot nevar.

Daudzie autoru pētījumi rāda, ka apstarošanas seansa laikā sivēni var atrasties dažādos stāvokļos - gulēt, stāvēt vai haotiski staigāt pa aizgaldu. Stāvot cūku muguras augstums no giīdas ir 1,7-2,1 reizes lielāks nekā guļot. Tāpēc arī saņemtais starojums (atkarībā no starotāja augstuma virs dzīvniekiem) var mainīties 1,4 līdz 1,7 reizes.

Haotiski pārvietojoties pa aizgaldu, dzīvnieku attālums no starotāja nepārtraukti mainās. Piemēram, ja aizgalda izmēri ir 5x6,5 m, tad šis attālums var mainīties no 1,5? 3,0 līdz 4,1-4,8 m, bet saņemtais apstarojums mainās 2,75-8,8 reizes. Tāpēc bija nepieciešams izstrādāt tādu UV starojuma ekspozīcijas noteikšanas metodiku, kura ievērtētu dzīvnieka stāvokli un atrašanās attālumu no starotāja.

Kā zināms, sakarsēti ķermeņi bez redzamās gaismas starojuma ar viļņu garumu X= 0,38-0,70 jum izstaro arī neredzamos UV starus ar viļņu garumu /1=0,04-0,4 pm un infrasarkanos starus ar viļņu garumu A,=0,8-3,8 pm. No UV staru joslas lauksaimniecības vajadzībām izmanto starus ar viļņu garumu no 0,04 līdz 0,4 pm. Apstarošana ar viļņu garumu A,=0,3 8-0,315 pm izsauc iedeguma efektu. Šī starojuma bioloģiskā aktivitāte ir zema. Apstatošai ar UV stariem vidēji garo viļņu diapazonā A,=0,315-0,28 pm ir eritēma pretrahīta iedarbība. Šāda apstarošana optimālās devās labvēlīgi iedarbojas uz dzīvnieku organismu. Tā pārvērš provitamīnu D aktīvas iedarbības vitamīnā D. Apstarošanai īso UV viļņu diapazonā (7,=0,28-0,2 pm) ir pretbaktēriju iedarbība, un to izmanto gaisa, ūdens, trauku u.c. sterilizācijai. UV starojumam ar viļņu garumu zem 0,2 pm ir jonizējošs efekts. Eritēmo starojumu raksturo ar krītošās eritēmās plūsmas attiecību pret apstaroto laukumu (er/m2 vai m-er/ m2). UV starojuma efekts atkarīgs no apstarošanas ilguma un intensitātes. Sivēnus ieteicams apstarot ar eritēmām lampām katru dienu, sākot no 2-3 dienu vecuma. Rekomendējamā eritēmā apstarojama deva zīdējiem sivēniem ir 20-25 mer-h/m2, atšķirtiem sivēniem 60-80 mer-h/m2, bet nobarojamām cūkām un grūsnām sivēnmātēm 70-90 mer-h/m2 [2].


Full Text:

PDF

References


Filatkins P. Fermu elektroiekārtas. - R.: Zvaigzne, 1972. - 301 lpp.

Gaļeņins A., Kostruba S. Lauku elektriķa rokasgrāmata. - R.: Avots, 1984. - 237 lpp.

Свешников A.A. Прикладные методы случайных функций.- М.: Наука, 1968. - 320 с.




DOI: http://dx.doi.org/10.17770/etr1999vol1.1865

Refbacks

  • There are currently no refbacks.